Vēl viens iemesls būt pateicīgiem, ka dzīvojam Latvijā

Greenpeace pētījums vēsta, ka katru gadu Indijā mirst aptuveni 1miljons cilvēku no milzīgā gaisa piesārņojuma. Vēl pārsteidzošāk – neviena no ziemeļos esošajām pilsētām neatbilst internacionālajiem gaisa kvalitātes standartiem. Kamēr Indijā valdība un atbildīgās instances cīnās ar šo problēmu visnotaļ nesekmīgi, tajā pat laikā Ķīna un Eiropa ir pratušas nedaudz efektīvāk cīnīties ar gaisa piesārņojumu pilsētās, samazinot piesārņojumu par 15% laika posmā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Jāteic, ka arī Amerikas Savienotās Valstis naski plāno, kā tikt līdzi un novērst piesārņojumu arī savās pilsētās.

Un jāteic, ka uz šo gaisa piesārņojuma problēmu jāskatās nedaudz plašākām acīm. Saprotami, ka šis gaisa piesārņojums atstāj būtisku ietekmi arī uz dzeramo ūdeni un tā tīrību. Indijas iedzīvotājiem jau tā, dažādās pilsētās ir limitēta piekļuve tīram dzeramajam ūdenim. Necīnoties ar gaisa piesārņojum, upes, ezeri un citas ūdenskrātuves, no kurām tiek iegūts šis dzeramais ūdens, pavisam drīz jau tiks piesārņoti līdz līmenim, kad arī tas vairs nebūs dzerams un lietojams uzturā. Un ko tad?!

Milzīgais gaisa piesārņojums veidojas ne tikai no putekļiem uz transportu ceļiem, bet arī no atklātajiem uguņiem, kuros visbiežāk tiek sadedzināta plastika un cita ķīmija. Arī fabriku dūmi un izmeši spēlē lielu lomu uz piesārņojuma kopējā fona.

Nu, kad ilgāk vairs nevar gaidīt un atlikt, Indijas valdība, sākot ar 2017.gadu, ne tikai daļu no valsts budžeta ieguldīs cīņā ar piesārņojumu, bet arī veidots dažādas konforences un piesaistīs speciālistus no visas pasaules, lai palīdzētu izveidot efektīvāku plānu, cīņai ar piesārņojumu valstī. Jau pāris darbības ir veiktas – Indijas valdība pilsētā Delī ir aizliegusi salūtus un cita veida uguņošanas. Šāds lēmums veikts pēc kāda festivāla pērnajā gadā, kad salūts un uguņošana 42 reizes pārsniedza normas un radītais gaisa piesārņojums lika ilgi par sevi manīt pilsētā Delī.

Lasot un uzzinot šādus faktus, sejā rodas smaids un ap sirdi arī paliek nedaudz vieglāk. Lai arī kā mūsu valstī ietu, gaiss un piesārņojums neatrodas pat tuvumā, lai radītu briesmas. Kam zināms kam ne – Latvija katru gadu tirgo daļu no sava atļautā gaisa piesārņojuma Japānai. Ja lauku iedzīvotāji uzreiz sajūt gaisa piesārņojumu un kraso atširību, nonākot pilsētā, tad jebkuram Latvijas pilsonim, nonākot Ķīnā, Indijā vai kādā citā piesārņotā valstī, deguns uzreiz liks manīt, cik gaiss tomēr ir tīrs un kopts Latvijā, salīdzinot uz citu valstu fona.

Tāpēc nobeigumā varam teikt – būsim pateicīgi par to, ka dzīvojam Latvijā. Ik viens no mums ir redzējis bildes ar cilvēkiem Ķīnā, kur sejas maskas rotā teju katra iedzīvotāja muti. Protams, iedzīvotāju un rūpnīcu skaits Latvijā, salīdzinot ar Āzijas kamiņiem ir kā diena pret nakti, taču, ja nenovērtēsim to un neņemsim dalību, lai padarītu gaisu vēl tīrāku mūsu zemē Latvijā, tad var nepaiet ne pārdesmit gadu, kad arī mūsu sejas rotās dažādi mutes aizsegi un pilsētas pazudīs pelēcīgajā smogā un dūmakā…