Polietilēna maisieņiem pienācis gals?

Tas, ka plastmasas maisiņi ir viens no lielākajiem cilvēku radītajiem piesārņojumiem, tiek skandināts jau pēdējos gadus. Un tā vien šķiet, ka no vārdiem beidzot tiks pāriets uz darbiem. Eiropas Savienība katrai valstij ir noteikusi veikt attiecīgās darbības, lai mudinātu cilvēkus un panāktu, ka tie ikdienā mazāk izmantotu plastmasas maisiņus. Šķiet, ka mūsu tautas kalpi ir nākuši klajā ar visvienkāršāko, un mūsu tautai jau ierasto praksi – palielināt cenu produktam. Un šajā gadījumā – palielināt cenu plastmasas maisiņiem. Bravo!

Statistika liecina, ka mūsu valstī katru gadu tiek izlietots plastmasas maisiņu daudzums, ar kuriem varētu noklāt aptuveni 60 futbola laukumus. Un pavisam loģiski, ka vidējais latvietis nenēsās sev līdzi auduma vai to pašu plastmasas maisiņu, kurā salikt veikalā iegādātos produktus. Pretēji, iztērējot trīs līdz desmit centus, tiek iegādāts jauns. Palielinot cenu šiem maisiņiem, valdība cer samazināt to lietošanu līdz 80 maisņiem uz vienu galvu. Vēljovairāk, līdz 2020.gadam, vienam valsts pilsonim vajadzētu izmantot ne vairāk kā 40 maisiņus gada laikā. Un kā jums šķiet, vai palielinot šo maisņu izmaksas, tiktiešām šādi mērķi tiks sasniegti?

Kā paši lielveikali reaģē uz šo ziņu? Lielākie veikalu tīkli vēsta, ka nebūt nedomā palielināt cenu saviem plastmasas maisiņiem. Vēljovairāk, šo vienkāršo un “kreatīvo” tautas kalpu ideju lielveikali uzskata par slinkumu. Jo tā vietā, lai patiešām mudinātu iedzīvotājus ņemt dalību un mazāk piesārņot vidi, lietojot un iegādājoties plastmasas maisiņus, tiem vienkārši tiek uzlikta lielāka cena. Būtībā – mājasdarbs neesot izpildīts. Arī paši iedzīvotāji piekrīt, ka ar šādu veidu netiks darīts gals šai problēmai un tā netiks atrisināta.

Un tā vien šķiet, ka šo cenu celšana ir kārtējais triks no mūsu tautas kalpu puses, un kārtējo reizi problēma tiek risināta no otra gala. Piemērs – kāpēc cilvēkiem kuri dzīvo Rīgas Centrā, vajadzētu meklēt konteinerus, kur izmest papīru, stiklu un pārējo drazu? Vairums gadījumu, šie konteineri atrodas nepieejamās un iedzīvotājiem nezināmās vietās – šaurās ieliņās, uz stūriem pagalmos ū tē tē.

Skatoties uz šo problēmu no otras puses – ieskatieties savā miskastē. Cik procentus tur sastāda veikalā iegādātie plastmasas maisiņi? Piekritīsiet, ka lielākā daļa no jūsu miskastes satura ir ražotāju iepakojumi. Divas desas šķēles vai pus maizes klaips – visam tiek pāri pārbraukts plastmasas iepakojumu. Un kā nu ne – gan ražotājie, tā arī paši lielveikali baidās dusmīgiem un neapmierinātiem pircējiem. Ja esi iegādājies krējumu un tas pamanās iztecēt uz jūsu auto krēsliem vai jūsu somā, skriesi atpakaļ uz veikalu un lamāsi nabaga tantiņu par to. Kvēlākie un dusmīgākie pircēji ies pat līdz veikala vadībai.

Varam tikai paši pie sevis klusībā spriest, vai šis tautas kalpu lēmums ir kārtējā liekulība un slinkums. Runāt par ekoloģiju, bet prasīt no saviem iedzīvotājiem papildus izmaksas, lai cīnītos ar to gan šķiet neloģiski. Laikam ejot redzēsim, cik efektīvi vai neefektīvi notiek cīņa ar šo problēmu. Lai nenokaitinātu jau tā “strādīgos” Saeimas kalpus, atcerēsimies ejot uz veikalu paņemt auduma vai jau nopirkto plastmasas maisiņu. Viss sākas no mums pašiem – rādīsim piemēru citiem. Vēljovairāk, skatoties nedēļas vai mēneša nogrieznī, šo plastmasas maisiņu pirkšana jūsu maciņu nekādi neietekmēs. Skatoties gada, divu nogrieznī – būsiet ietaupījuši gardām vakariņam restorānā.