Kā piesaistīt naudu visam ko tu dari?

Jūsu kabatas nav pārpildītas ar naudu, neskatoties uz to, ka jūs strādājat “no rīta līdz vakaram”? Jūs, bieži vien, ar skaudību skatāties uz draugiem vai kaimiņiem, kuriem nav materiālo problēmu? Skaudība ir slikta īpašība, nav izslēgts, ka tie cilvēki, vienkārši māk savai dzīvei piesaistīt naudu, atšķirībā no jums. Tāpēc, mēs piedāvājam jums uzzināt dažus noslēpumus, kas palīdzēs jums, piesaistīt naudu savai dzīvei.

Īstenībā, nauda ir īpašs enerģijas veids, kas kā zināms, pieprasa kustību. Ja nav kustības, sākas stagnācija. Tāpēc, ja jūs gribat piesaistīt naudu, vajag pacensties, lai šī enerģija vienmēr cirkulētu normāli.

Ja jūs gribat piesaistīt naudu, tad iemīliet to un tad nauda iemīlēs jūs. Nauda ļoti labi jūt, kāda ir jūsu attieksme pret to un rada tieši tādu pašu attieksmi pret jums. Pievērsiet uzmanību tam, kā jūs izsakāties par naudu. Nav izslēgts, ka no jūsu mutes nemitīgi izlaužas frāzes: “Negribu strādāt par tādu smieklīgu samaksu”, “Velna lai parauj to naudu”, utt. Bet, maz kurš no mums zina, ka ar tādām frāzēm mēs naudu pavainojam. Tāpēc, pat ja jums pietrūkst naudas, esiet tai pateicīgi, izturieties pret to ar cieņu, tad arī nauda, “dosies jums rokās” daudz labprātāk.

*informācija nākusi no Spānijas portāla kreditos247.es

Bet, varbūt, jūs neko nezināt par naudu? Nezināt kā tā izskatās, kas uz tās ir attēlots? Tādā gadījumā, jums vajag ar to iepazīties labāk. Paņemiet rokās naudas zīmi, uzmanīgi to apskatiet, sajūtiet, pasmaržojiet. Salīdziniet, kā smaržo dažādas naudas zīmes. Naudai patīk, ja cilvēki pievērš tai uzmanību.

Pievērsiet uzmanību savam naudas makam. Nauda ir vērtīga manta, tāpēc to nedrīkst nēsāt kabatās vai arī vecos, primitīvos naudas makos. Parūpējieties par to, lai jūsu naudai ir skaistas “mājas”, kurās viss ir sakārtots pa plauktiem. Izņemiet no naudas maka visu lieko: kalendārus, fotogrāfijas, utt. Vislabāk, makā ir ielikt skaistu, jaunu naudas zīmi, kura katru reizi piesaistīs jūsu uzmanību.

Kur vislabāk ir glabāt naudu? Izņemot banku, ideāli šim mērķim derēs virtuve un ārdurvju zonas rajons. Monētas, ar ērgli uz augšu, vēlams novietot ledusskapī un zem paklājiņa pie ieejas durvīm. Tad nauda vairosies. Bet uzglabāt naudu zem matrača, skapī, guļamistabā, vannas istabā vai tualetē, nav ieteicams, tāpēc, ka tā “noskalosies”, “gulēs”, “aizplūdīs”, utt. Nolieciet gaitenī podiņu vai šķīvīti un katru dienu ielieciet tajā dažus centus. Jo vairāk monētu būs traukā, jo stiprāka naudas enerģija būs jūsu mājās.

Neaizmirstiet, ka naudai ļoti patīk, ja to pārskaita. Tāpēc, regulāri to dariet. Jums vienmēr vajag precīzi zināt, kāda naudas summa šobrīd atrodas naudas makā. Tas naudai arī ļoti patīk! Centieties nēsāt sev līdzi pēc iespējas lielākas naudas summas, tas ļaus jums atbrīvoties no nabadzības sajūtas. Jūs zināsiet, ka jums vienmēr līdzi ir daudz naudas. Naudas summas apjomu, katrs priekš sevis nosaka pats, jo viena, labi justies liks 100 eiro, bet citiem būs vajadzīgi 500 eiro.

Plānojiet savus izdevumus, naudai nepatīk, ja to tērē neapdomīgi.

Kā padarīt mūsu mājas – planētu Zemi, par veselīgāku un zaļāku mājvietu

Ik kadu kādā no Eiropas pilsētām norisinās ikgadējais pasākums World Trends Forum, kas norisinās arī Meksikā mcredit.mx. Šajā pasākumā piedālās ne tikai ieteikmīgi biznesmeņi, bet arī valstu vadītāji un dažādi citi eksperti, kuri ikdienā ir saistīti ar biznesu un zinātni. Mērķis šim pasākumam ir pavisam vienkāršs un cēls – nākt klajā ar jauniem produktiem, servisiem un citiem rinsājumiem, kas palīdzētu ne tikai lielajām organizācijām gūt peļņu, bet tajā pat laikā sargātu mūsu planētu un mazinātu tās piesārņojumu.

World Trends Forum, 2016.gadā norisinājās saulainajā un siltajā zemē Spānijā. Viens no šī pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem bija Džefrijs Hollenders. Varbūt vidusmēra cilvēkam lasot šo vārdu, tas neko neizteiks, taču cilvēkiem, kas biznesā jau ir krietnu laiku, šis vārds izteiks visu. Džefrijs ir viens no vadošajiem speciālistiem korporatīvajā vadībā, kā arī viņam pieder vairāki biznesi, un visi tie ir saistīti ar ekoloģiskajām precēm un to ražošanu, un pārdošanu. Vēljovairāk, pēdējos astoņus gadus, Hollenders mudina cilvēkus izvēlēties dabīgus produktus, kā arī aicina lielos uzņēmumus būt atbildīgiem un savā ražošanas procesā, saudzēt planētu Zemi un piedomāt par apkārtējo vidi. Kā svarīgāko un primāro veiksmīgā biznesā, Džefrijs uzskata atbildību.

Pēdējā World Trends Forum, Hollenders uzstājās ar divdesmit mīnūsu runu, kurā mudināja korporācijas un uzņēmumus pēc iespējas ātrāk savas aktivitātes padarīt ne tikai efektīvas, bet arī dabai draudzīgais. Speciālists uzskata, ka mūsdienās runa vairs nav par zemākajām un lētākajām izmaksām. Būtiskākais, esot izmainīt biznesu un lielo korporāciju slikto ieteikmi ne tikai uz vidi mums apkārt, bet arī uz pašu sabiedrību. Tātad – ko mēs pārdodam sabiedrībai, kā mēs to daram un ar kādu mērķi. Džefrijs ir autors arī vairākām grāmatām, kurās viņš arī mudina un sīkāk apraksta mūsdienu biznesus un to problēmas, kas saistītas ar apkārtējo vidi.

world-trends-forum-logo

Vieta, kur norisināsies World Trends Forum 2017, vēl nav zināma, taču skaidrs ir viens – šī gada runu Džefrijs Hollenders veltīs tēmai “ekonomikas pāriešana uz zaļo domāšanu”. Un varam vien piekrist – aplami vai nē, taču zaļā domāšana un ekoloģiskie produkti lēnām pārņem pasaules tirgu. Amerikas Savienotajās Valstīs jau veidojas dažādas veikalu ķēdes, kurās cilvēki var iegādāties dabīgus produktus. Un aplami tādēļ, ka lielai daļai nemaz nerūp, ka gaļa vai dārzenis, ko tie lieto, ir audzis nedēļu un barots ar ģenētiski modificētiem līdzekļiem, vai brīvā dabā, ar saules mīlestību. Tas ir trends, un kā mēs visi zinām – cilvēkiem patīk sekot trendiem. Un, lai arī dabīga un veselīga pārtika ir krietni vien dārgāka, atcerēsimies, ka mūsu ķermenis ir mūsu templis. Un žēlot finanses uz pārtiku, būtu pavisam nožēlojami. Apķērīgākie un asākie prāti, protams, izmantos šo trendu, lai gūtu labumu sev. Taču atcerēsimies vienu – veiksmīgs bizness sākas no apmierinātiem un laimīgiem klientiem. Ja kādreiz organizācijas varēja viegli apmānīt tautu un savos produktos iekļaut vielas, par kuru eksistenci patērētājs pat nenojauta, tad tagad, pastāvot dažādiem likumiem un cilvēktiesībām, pašas organizācijas nav ieinteresētas, lai veiktu šādas darbības.

Gaidīsim un ziņosim jums, kādas jaunas vēsmas un ar kādām inovatīvām idejām mūs pārsteigs World Trends Forum 2017.gadā.

Globālā sasilšana – mīts vai realitāte?

Statistika, dažādas kartes un ekspertu viedokļi – vai tiktiešām pasaule iet postā? Dabas aizsargi un mīļi, protams, ir vienisprātis – ar katru gadu vidējā gaisa temperatūra uz mūsu planētas Zeme palielinās, kā rezultātā ledāji kūst un dažādas dzīvnieku credit rapid, kā arī augu sugas, izmirst.

Pirms pāris mēnešiem, tālajā 2016.gada nogalē, internetā uzradās bariņš zinātnieku, kuri centās pārliecināt un izskaidrot, ka globālā sasilšana ir tikai mīts, lai iebiedētu vidusmēra cilvēku. Interesanti, ka līdz ar šiem zinātniekiem, arī sabiedrībā un pasaulē ievērojami cilvēki, kā piemēram Baraks Obama, Anglijas Karaliene un citi, dziedāja pēc vienas nots. Bakars Obama kādā intervijā minējis, ka:”Ir naivi cerēt, ka mēs saviem bērniem, saviem mazbērniem, varēsim parādīt skaisto saulrietu Mičiganas mežos, vai doties kopā maksķērēt kādā no Kanādas ezeriem. Pasaule iet uz priekšu. Tā attīstās. Un mums ir jāatīstās tai līdzi. Protams, es arī gribētu saviem mazbērniem parādīt vietas, uz kurām mans vectēvs bērnībā mani veda, taču tas vienkārši nav un nebūs iespējams.” Vēljovairāk, teorija, ka visi saukļi ar pasaules bojāeju, dzīvnieku izmiršanu ū tē tē, ir radīta vien tāpēc, lai mudinātu cilvēkus domāt par nākotni. Ar katru gadu cilvēku skaits uz mūsu planētas palielinas, līdz ar to arī ražošana. Likumsakarīgi, ka dzīvojot vairāk galvām uz zemeslodes, palielinas arī ražošanas kvantumi – lielāks pieprasījums. Un tāpēc arī tiek celtas rūpnīcas, izsūkti resursi, ko piedāvā mūsu planēta un veiktas citas darbības, lai apmierinātu teju katru iedzīvotāju.

Viss slikti, viss slikti. Bet problēma ir tajā, ka vidusmēra indivīdam šķiet, ka tikai valdība, lielās organizācijas un koorporācijas ir tās, kas spēj ieteikmēt šo globālo sasilšanu un zemeslodes saglabāšanu. Ticiet vai nē – bet tas tā nav. Pateicoties mātei google un tēvam internetam, ja tik ļoti mums rūp šīs globālās problēmas, veidu, kā ar to cīnīties, kā atstāt iespaidu un palīdzēt, atrast ir pavisam viegli. Sākot no izglītojošiem video, līdz rakstiem un blogiem no cilvēkiem, kas to jau dara un vēlas mudināt arī citus. Kā piemēru varam minēt atkritumu šķirošanu. Kas var būt vēl vieglāks? Jā, mums Latvijā katru gadu tiek organizētas lielās talkas. Malači. Taču paskatīsimies arī no otras puses – mēs katru gadu vācam tos sūdus un drazu, ko paši esam atstājuši. Un nez kāpēc, visi pēkšņi ir tīrības patrioti un ar laimīgām un smaidīgām sejām steidz pacelt izsmēķus, polietilēna maisiņus un čipsu pakas, ko paši pērnajā vasarā tur atstājuši.

Ja nedzīvo kartupeļu nācijā, tad valdība pati nāk pretim ar iniacitīvu šķirot atkritumus. Kā piemēru, varam minēt Itāliju. Tur, katrai mājai un mitekliem tiek izsniegti (un par baltu velti, ticiet vai nē) četri dažādi atkritumu maisi un kastes. Viss, kas cilvēkam ir jādara, ir jāiedarbina savas smadzenes un katru reizi, kad iepakojums tukšs, iemest to attiecīgajā atkritumu kastē. Visgrūtākais un smagākais darbs – credit de nevoi personale – aiznest šo konkrēto atkritumu kasti vai maisu noteiktajā dienā līdz sava nama durvīm. Un viss! Par pārējo parūpējas atkritumu savācēji. Katru dienu, tie braukā no vienas mājas uz otru un savāc šos atkritumu maisus. Pirmdien tas būs papīrs, otrdien plastmasa. Trešdien organiskie atkritumi utt. Un viss, nekādas talkas. Viss sākas no šodienas!