Kā cīnīties pret pārtikas izniekošanu?

Vairumam cilvēku šķiet pilnīgi normāli tas, ka ik palaikam tiek izmesti laukā pārtikas produkti, kuriem ir beidzies realizācijas termiņš un kurus vairs nevar lietot uzturā, taču, saprotot, cik daudz pārtika šādā veidā mēs izniekojam, skaidri parādās, cik šī problēma ir nopietna. Pasaulē ik gadu laukā tiek izmesti vairāk kā 20 miljardi kilogramu pārtikas un vidēji katra mājsaimniecība 10% no iegādātās vai iegūtās pārtika izmet laukā. Šie milzīgie skaitļi patiešām liek aizdomāties.

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka pārtika tiek izniekot pārsvarā attīstītajās valstīs, savukārt, attīstības valstīs cilvēkiem pietrūkst pārtikas un viņiem nākas iztikt ar sauju rīsu dienā. Ja mēs beigtu izniekot pārtiku, pietiktu resursu, lai kaut nedaudz mazinātu šo izteikto nevienlīdzību. Otrkārt, laukā izmestā pārtika pēc savas būtības ir atkritumi, kas piesārņo apkārtējo vidi. Kaut arī daudzi uzskata, ka pārtikas izmešana laukā nekādu kaitējumu videi nenodara, jo tā ir organiska un ātri vien sadalās, tā gluži nav. Sadalīšanās procesā tiek radīts oglekļa dioksīds un snabblån, kas ir viena no galvenajām gāzēm, kas izraisa siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu. Kopumā pārtikas izniekošana nodara ļoti lielu, neatgriezenisku kaitējumu. Protams, vienā dienā šī problēma netiks atrisināta un paies ilgs laiks, līdz cilvēki sapratīs kādu postu nodara, izmatot lakā pārtiku, taču katrs, kas vēlas dot savu ieguldījumu pārtikas izniekošanas mazināšanā, var sākt to darīt jau ar šo bīdi. Šeit būs daži noderīgi padomi, kā cīnīties ar pārtikas izniekošanu savā mājsaimniecībā.

1. Plānojiet savus pirkumus

Dodoties uz veikalu pēc pārtikas produktiem, vienmēr ņemiet līdzi iepirkumu sarakstu. Tā jūs nopirksiet tikai tos pārtikas produktus, kas jums patiešām ir nepieciešami un samazināsiet iespēju veikt spontānus, nevajadzīgus pirkumus. Tieši spontānie pirkumi bieži vien ir galvenais iemesls tam, ka mājās ir pārāk daudz pārtikas, kuru nav iespējams patērēt. Nepērciet neko lieku un pieturieties pie saraksta. Pat tad, ja kādai precei ir ļoti liela atlaide, to nevajadzētu pirkt, ja jums tā nav vajadzīga, jo beigās jūs, visticamāk, to tāpat nepatērēsiet un izmetīsiet laukā.

2. Ejiet uz veikalu pēc iespējas biežāk

Vēl viens iemesls, kāpēc pārtika bieži vien paliek veca un tiek izmesta laukā ir nespēja racionāli saplānot nepieciešamo ēdiena apjomu, jo uz veikalu tiek iets pārāk reti. Lai tā nenotiktu, ejiet uz pārtikas veikaliem vismaz reizi divās dienās un pērciet produktus tikai vienai vai divām dienām uz priekšu. Nepērciet pārtiku visai nedēļai, jo tā jūs nevarēsiet saprast, ko un cik daudz vajadzētu iegādāties.

3. Gatavojiet no tiem produktiem, kas jums jau ir

Ļoti bieži cilvēki dodas uz veikalu iepirkt pārtikas produktus pat tad, ja ledusskapis un pārtikas plaukti ir pilni. Tā nevajadzētu darīt, jo pat no pārpalikumiem vai šķietami neizmantojamām izejvielām ir iespējams pagatavot izcilas maltītes. Piemēram, gatavojiet zupas vai sacepumus, jo tajos viegli var pārstrādāt visus mājās esošos dārzeņus. Ja jums tomēr šķiet, ka no mājās esošajiem produktiem neko prātīgu pagatavot neizdosies, izmatojiet internetā pieejamos maltīšu plānošanas rīkus. Ir pieejami vairāki interneta portāli, kuros, ievadot pārtikas produktu nosaukumus, jums tiks parādīts, ko no tā varat pagatavot. Bieži vien pietiek vien ar pāris produktiem, lai pagatavotu patiešām vienreizēji gardu maltīti.

4. Pasūtiet katru ēdienu atsevišķi, ja ēdat ārpus mājas

Vislielākie ēdiena izniekotāji ir tieši ēdināšanas iestādes, jo klienti nereti klienti atstāj savas porcijas neapēstas. Galvenais iemesls tam ir tas, ka cilvēki dodas uz restorāniem izsalkuši, tāpēc, uzreiz pasūta visu, ko kārojas. Kad ēdiens tiek atnests, klients saprot, ka to visu apēst nespēs, jo tikko kā izsalkums ir mazliet remdēts, ēdiens vairs nešķiet tik vilinošs. Lai no tā izvairītos, pasūtiet katru ēdienu atsevišķi. Piemēram, pasūtiet tikai salātus, un kad esat tos apēdis, padomājiet, vai vēl esat izsalcis un vai vispār gribēsiet arī otro ēdienu un desertu. Tā jūs ne vien mazināsiet pārtiks izniekošanu, bet arī ietaupīsiet savu naudu.

5. Neticiet realizācijas termiņiem

Nemetiet laukā visu, kam ir beidzies realizācijas termiņš. Tas, ka pārtikas produktam termiņš beidzās vakar vai aizvakar uzreiz nenozīmē, ka pārtikas produkts ir vecs vai sabojājies. Realizācijas termiņus uzliek pārtikas produktu ražotāji, ar to nosakot, līdz kādam laikam viņi uzņemas atbildību par pārtikas produkta kvalitāti (blancolån). Jāsaprot, ka šie termiņi tiek noteikti ar rezervi un ja vien pārtikas produkti ir tikuši pareizi uzglabāti, tiem vajadzētu būt svaigiem arī pāris dienas pēc realizācijas termiņa beigām. Pirms metiet ārā šādus produktus, pārliecinieties, ka tos patiešām never lietot uzturā.

Kā izmantot pārtikas iepakojumus ikdienas vajadzībām?

Mēs esam pieraduši visu šķietami nevajadzīgo uzreiz izmet laukā. Piemēram, izlietotās pārtikas iepakojumi tiek iemesti atkritumu tvertnēs bez liekas domāšanas. Tikai retais aizdomāsies, ka šie pārtikas iepakojumi var būt lielisks resurss, no kā pagatavot dažādas ikdienā nepieciešamas lietas, tādējādi gan taupot naudu, gan saudzējot apkārtējo vidi, jo šie pārtikas iepakojumi nenonāks dabā, to piesārņojot. Šeit būs daži noderīgi padomi, kā izlietotās pārtikas iepakojumus pārvērst par noderīgām lietām.

1. Kartona olu iepakojumi

Kartona olu kastes pašas par sevi jau ir veidotas no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, tomēr jūs tām varat dot vēl trešo mūžu. Kartona olu iepakojumiem ir ļoti daudz pielietojumu. Viens no tiem ir vienkārši izmantot tos sīku lietu uzglabāšanai. Piemēram, ja jums ir dažādas skrūves, pogas vai citi sīki nieciņi, varat tos glabāt olu kastēs. Sašķirojiet tos un katrā olu kastes nodalījumā ieberiet vienādās lietas. Tā jūs varēsiet organizēt savas mantas un vieglāk visu atrast, kad tas nepieciešams. Vēl kartona olu kastes lieliski noder, lai tajās sētu vai stādītu augus. Piemēram, varat katrā olu kastes nodalījumā iestādīt nelielus sīpoliņus un uz palodzes vai balkona audzēt lokus vai prestamos inmediatos. Tāpat varat arī tajās audzēt stādus, ko pēc tam pārstādīt dārzā. Vēl varat arī olu kastes vienkārši paglabāt reizēm, kad nākas pāvest mazas, plīstošas lietas, piemēram, porcelāna figūriņas. Olu kastes spēj pasargāt plīstošas lietas no triecieniem, tāpēc tās var būt pat ļoti noderīgas.

2. Stikla burkas

Stikls dabā sadalās ļoti lēni, tāpēc ir būtiski samazināt tā nonākšanu dabā. Arī stikla burkām var būt neskaitāmi daudz pielietojumu. Pirmkārt, tās var izmantot pašu gatavotu ievārījumu un konservētu dārzeņu uzglabāšanai. Nereti cilvēki met laukā izmantotās burkas un pēc tam atkal pērk vietā jaunas, kad nepieciešamas kaut ko uzglabāt. Tā ir liela resursu izniekošana. Vēl stikla burkas lieliski var noderēt kā stilīgas puķu vāzes. Stikls pašlaik ir viens no aktuālākajiem interjera dizaina elementiem, līdz ar to stikla burkas var būt lielisks dizaina elements. Varat šīs stikla burkas izmantot gan tādas kādas tās ir, vai arī dekorēt ar lentītēm vai pat tās apgleznot. Vēl mazākās stikla burkās varat liet sveces vai vienkārši veidot dažādas interesantas kompozīcijas. Stikla burkas nudien ir lieta, kurai var atrast daudz pielietojumu, tāpēc tas nevajadzētu mest laukā.

3. Metāla bundžas

Arī metāls, nonākot dabā, sadalās tikai daudzu gadu garumā, tāpēc vajadzētu padomāt par tā racionālu izmantošanu. Metāla bundžas veiksmīgi var pārveidot par rakstāmpiederumu turētājiem. Šīm bundžām tikai jānoņem etiķetes un tās skaisti jāaplīmē ar aplikāciju papīru vai jāapglezno. Tikai pielūkojiet, lai netiktu atstātas asas malas, ar kurām var sagriezties. Vēl metāla bundžas ver būt lieliski puķu podi, ja tām apakšā izurbj caurumus. Arī bundžas, kas tiek izmantotas kā puķu podi var tikt apstrādātas tā, lai izskatītos vizuāli pievilcīgi. Protams, lielākās metāla bundžas, piemēram, lielās kafijas bundžas var noderēt arī vienkārši pārtikas produktu, kā, piemēram, makaronu, miltu utt. Uzglabāšanai. Tādējādi jūs varēsiet būt drošs, ka šie produkti būs pasargāti no mitruma un kukaiņiem.

4. Plastmasas pudeles

Plastmasa ir viens no dabai visnedraudzīgākajiem materiāliem. Kaut gan tas sadalās ātrāk nekā, piemēram, stikla, ir būtiski panākt, ka tas nenonāk dabā, jo, tam sadaloties, veidojas dažādas ķīmiskas vielas un prestamos personales, kas ir nelabvēlīgas videi. Plastmasas pudeles var veiksmīgi pārveidot par nelielām putnu barotavām. Tām sānos ir jāiegriež caurumi un mazliet jāatloka plastmasa. Tad putni pa šiem caurumiņiem varēs ērti piekļūt barībai. Vēl, protams, plastmasas pudeles var vienkārši lietot atkārtoti dažādu šķidrumu uzglabāšanai.

Kā redzams, lietām, ko parasti izmetam laukā var atrast gana daudz dažādu pielietojumu. Protams, atkritumi saražojas diezgan ātri un visus pārtikas iepakojumus pārstrādāt par noderīgām lietām mēs neveram. Tos atkritumus, kas paliek pāri, noteikti ir jāšķiro, lai tie tiktu pārstrādāti un otrreiz izmantoti kā izejvielas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šie atkritumi nonāk dabā un piesārņo apkārtējo vidi.

Globālā sasilšana – mīts vai realitāte?

Statistika, dažādas kartes un ekspertu viedokļi – vai tiktiešām pasaule iet postā? Dabas aizsargi un mīļi, protams, ir vienisprātis – ar katru gadu vidējā gaisa temperatūra uz mūsu planētas Zeme palielinās, kā rezultātā ledāji kūst un dažādas dzīvnieku credit rapid, kā arī augu sugas, izmirst.

Pirms pāris mēnešiem, tālajā 2016.gada nogalē, internetā uzradās bariņš zinātnieku, kuri centās pārliecināt un izskaidrot, ka globālā sasilšana ir tikai mīts, lai iebiedētu vidusmēra cilvēku. Interesanti, ka līdz ar šiem zinātniekiem, arī sabiedrībā un pasaulē ievērojami cilvēki, kā piemēram Baraks Obama, Anglijas Karaliene un citi, dziedāja pēc vienas nots. Bakars Obama kādā intervijā minējis, ka:”Ir naivi cerēt, ka mēs saviem bērniem, saviem mazbērniem, varēsim parādīt skaisto saulrietu Mičiganas mežos, vai doties kopā maksķērēt kādā no Kanādas ezeriem. Pasaule iet uz priekšu. Tā attīstās. Un mums ir jāatīstās tai līdzi. Protams, es arī gribētu saviem mazbērniem parādīt vietas, uz kurām mans vectēvs bērnībā mani veda, taču tas vienkārši nav un nebūs iespējams.” Vēljovairāk, teorija, ka visi saukļi ar pasaules bojāeju, dzīvnieku izmiršanu ū tē tē, ir radīta vien tāpēc, lai mudinātu cilvēkus domāt par nākotni. Ar katru gadu cilvēku skaits uz mūsu planētas palielinas, līdz ar to arī ražošana. Likumsakarīgi, ka dzīvojot vairāk galvām uz zemeslodes, palielinas arī ražošanas kvantumi – lielāks pieprasījums. Un tāpēc arī tiek celtas rūpnīcas, izsūkti resursi, ko piedāvā mūsu planēta un veiktas citas darbības, lai apmierinātu teju katru iedzīvotāju.

Viss slikti, viss slikti. Bet problēma ir tajā, ka vidusmēra indivīdam šķiet, ka tikai valdība, lielās organizācijas un koorporācijas ir tās, kas spēj ieteikmēt šo globālo sasilšanu un zemeslodes saglabāšanu. Ticiet vai nē – bet tas tā nav. Pateicoties mātei google un tēvam internetam, ja tik ļoti mums rūp šīs globālās problēmas, veidu, kā ar to cīnīties, kā atstāt iespaidu un palīdzēt, atrast ir pavisam viegli. Sākot no izglītojošiem video, līdz rakstiem un blogiem no cilvēkiem, kas to jau dara un vēlas mudināt arī citus. Kā piemēru varam minēt atkritumu šķirošanu. Kas var būt vēl vieglāks? Jā, mums Latvijā katru gadu tiek organizētas lielās talkas. Malači. Taču paskatīsimies arī no otras puses – mēs katru gadu vācam tos sūdus un drazu, ko paši esam atstājuši. Un nez kāpēc, visi pēkšņi ir tīrības patrioti un ar laimīgām un smaidīgām sejām steidz pacelt izsmēķus, polietilēna maisiņus un čipsu pakas, ko paši pērnajā vasarā tur atstājuši.

Ja nedzīvo kartupeļu nācijā, tad valdība pati nāk pretim ar iniacitīvu šķirot atkritumus. Kā piemēru, varam minēt Itāliju. Tur, katrai mājai un mitekliem tiek izsniegti (un par baltu velti, ticiet vai nē) četri dažādi atkritumu maisi un kastes. Viss, kas cilvēkam ir jādara, ir jāiedarbina savas smadzenes un katru reizi, kad iepakojums tukšs, iemest to attiecīgajā atkritumu kastē. Visgrūtākais un smagākais darbs – credit de nevoi personale – aiznest šo konkrēto atkritumu kasti vai maisu noteiktajā dienā līdz sava nama durvīm. Un viss! Par pārējo parūpējas atkritumu savācēji. Katru dienu, tie braukā no vienas mājas uz otru un savāc šos atkritumu maisus. Pirmdien tas būs papīrs, otrdien plastmasa. Trešdien organiskie atkritumi utt. Un viss, nekādas talkas. Viss sākas no šodienas!

Vai ekoloģisks dzīvesveids izmaksā vairāk?

Pastāv ļoti populārs uzskats, ka ekoloģisks un zaļš dzīvesveids izmaksā daudz vairāk nekā tradicionāls mūsdienu dzīvesveids, kas neprasa nekādas papildus rūpes par apkārtējo vidi. Cilvēki domā, ka ekoloģiska pārtika, enerģija, mājsaimniecības preces, kosmētika un daudzas citas lietas maksā ļoti lielu naudu un tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas neievērot zaļās domāšanas principus prestamos rapidos. Vai tiešām ekoloģisks dzīvesveids izmaksā dārgi, vai arī tas ir tikai mīts un attaisnojums tiem, kas negrib pūlēties, lai palīdzētu sev un apkārtējai videi?

Visvairāk šādi uzskati attiecas tieši uz ekoloģisku pārtiku. Cilvēki uzskata, ka ekoloģiskā pārtika ir ļoti dārga, turklāt to nav iespējams ilgi uzglabāt, līdz ar to šādu pārtika ātri bojājas un tā jāmet laukā. Tiesa, daudzi ekoloģiskie pārtika produkti patiešām ir dārgāki, jo tie ir audzēti pēc ilgtspējības principiem un to pašizmaksa ir daudz lielāka, tomēr ir iespējams iegādāties arī lētu ekoloģisko pārtiku. Nevajag domāt, ka tā ir nopērkama tikai mazajos eko veikalos, kuros ir ļoti liels uzcenojums. Ekoloģiskus pārtika produktus ir iespējams iegādāties, piemēram, tirgū vai pat visparastākajos pārtika veikalos. Tirgū pārtikas produkti bieži vien ir pat daudz lētāki nekā citur, tāpēc tas izmaksās pat lētāk, nevis dārgāk. Ja runājam, par produktu iegādi parastajos pārtika veikalos, tad jāpievērš uzmanība produkta izcelsmei un sastāvam. Ne viss, kas atrodams parastajos lielveikalos ir slikts, ir tikai jāprot atšķirt ekoloģiska prece no neekoloģiskas. Tāpat, vasarā ir iespējams izveidot nelielu sakņu dārziņu, vai vismaz garšaugu dobīti uz balkona. Tad daži produkti būs pieejami pilnīgi bez maksas.

Mazliet sarežģītāk ir ar ekoloģisku enerģijas patēriņu. Ja runājam par pilnīgi ekoloģisku un videi draudzīgu enerģiju, tad labākais variants ir saules bateriju uzstādīšana. Tas patiešām prasa lielas sākotnējās investīcijas, taču laika gaitā tās atmaksājas, jo jūs būsiet nodrošināts ar bezmaksas elektroenerģiju līdz pat 30 gadiem. Protams, ne visiem ir iespējams uzstādīt saules baterijas un šādā veidā palīdzēt apkārtējai videi, bet arī piedomāšana pie sava enerģijas patēriņa dos neatsveramu ieguldījumu. Vienkārši izsēdiet gaismu un visas elektroiekārtas, kad neesiet mājās un izmantojiet energoefektīvas elektroiekārtas un spuldzes. Tas jums neradīs nekādus zaudējumus, tieši pretēji – palīdzēs ietaupīt diezgan lielas naudas summas.

Ja runājam par mājsaimniecības precēm un kosmētiku, tad ekoloģiskie tīrīšanas līdzekļi un citi produkti patiešām maksā ievērojami vairāk, jo, līdzīgi kā ekoloģiskajiem pārtikas produktiem, tiem ir lielāka pašizmaksa. Izgatavot kosmētikas vai mājsaimniecības produktus bez spēcīgām ķimikālijām ir daudz sarežģītāk, tāpēc tie izmaksā vairāk. Labā ziņa ir tā, ka kosmētikas produktus un mājsaimniecības preces bieži vien var efektīvi aizvietot ar dažādiem citiem produktiem. Piemēram, traukus var mazgāt ar sodu un citronu. Virsmas var tīrīt ar etiķi. Kā gaisa atsvaidzinātājus var izmantot dažādas ēteriskās eļļas. Dažādi augļi un dārzeņi lieliski aizvietos sejas maskas. Tātad, izmantojot dabai draudzīgus produktus var arī ietaupīt naudu. Ja izmantosiet gan mājās atrodamos produktus, gan ekoloģiskos kosmētikas produktus un tīrīšanas produktus, kopumā daudz vairāk naudas nebūs jātērē prestamos sin nomina.

Kopumā jāsaka, ka daudzi ekoloģiskie produkti patiešām ir dārgāki, nekā parastie, komerciālie produkti, kas ražoti izmantojot dažādas ķimikālijas, tomēr kopumā ekoloģisks dzīvesveids neizmaksā vairāk, jo tas dod arī iespējas ietaupīt. Kombinējot dažādas ekoloģiska dzīvesveida nodrošināšanas metodes, visticamāk kopumā sanāks pat mazliet ietaupīt, nevis tērēt vairāk.

Polietilēna maisieņiem pienācis gals?

Tas, ka plastmasas maisiņi ir viens no lielākajiem cilvēku radītajiem piesārņojumiem, tiek skandināts jau pēdējos gadus. Un tā vien šķiet, ka no vārdiem beidzot tiks pāriets uz darbiem. Eiropas Savienība katrai valstij ir noteikusi veikt attiecīgās darbības, lai mudinātu cilvēkus un panāktu, ka tie ikdienā mazāk izmantotu plastmasas maisiņus. Šķiet, ka mūsu tautas kalpi ir nākuši klajā ar visvienkāršāko, un mūsu tautai jau ierasto praksi – palielināt cenu produktam. Un šajā gadījumā – palielināt cenu plastmasas maisiņiem. Bravo!

Statistika liecina, ka mūsu valstī katru gadu tiek izlietots plastmasas maisiņu daudzums, ar kuriem varētu noklāt aptuveni 60 futbola laukumus. Un pavisam loģiski, ka vidējais latvietis nenēsās sev līdzi auduma vai to pašu plastmasas maisiņu, kurā salikt veikalā iegādātos produktus. Pretēji, iztērējot trīs līdz desmit centus, tiek iegādāts jauns. Palielinot cenu šiem maisiņiem, valdība cer samazināt to lietošanu līdz 80 maisņiem uz vienu galvu. Vēljovairāk, līdz 2020.gadam, vienam valsts pilsonim vajadzētu izmantot ne vairāk kā 40 maisiņus gada laikā. Un kā jums šķiet, vai palielinot šo maisņu izmaksas, tiktiešām šādi mērķi tiks sasniegti?

Kā paši lielveikali reaģē uz šo ziņu? Lielākie veikalu tīkli vēsta, ka nebūt nedomā palielināt cenu saviem plastmasas maisiņiem. Vēljovairāk, šo vienkāršo un “kreatīvo” tautas kalpu ideju lielveikali uzskata par slinkumu. Jo tā vietā, lai patiešām mudinātu iedzīvotājus ņemt dalību un mazāk piesārņot vidi, lietojot un iegādājoties plastmasas maisiņus, tiem vienkārši tiek uzlikta lielāka cena. Būtībā – mājasdarbs neesot izpildīts. Arī paši iedzīvotāji piekrīt, ka ar šādu veidu netiks darīts gals šai problēmai un tā netiks atrisināta.

Un tā vien šķiet, ka šo cenu celšana ir kārtējais triks no mūsu tautas kalpu puses, un kārtējo reizi problēma tiek risināta no otra gala. Piemērs – kāpēc cilvēkiem kuri dzīvo Rīgas Centrā, vajadzētu meklēt konteinerus, kur izmest papīru, stiklu un pārējo drazu? Vairums gadījumu, šie konteineri atrodas nepieejamās un iedzīvotājiem nezināmās vietās – šaurās ieliņās, uz stūriem pagalmos ū tē tē.

Skatoties uz šo problēmu no otras puses – ieskatieties savā miskastē. Cik procentus tur sastāda veikalā iegādātie plastmasas maisiņi? Piekritīsiet, ka lielākā daļa no jūsu miskastes satura ir ražotāju iepakojumi. Divas desas šķēles vai pus maizes klaips – visam tiek pāri pārbraukts plastmasas iepakojumu. Un kā nu ne – gan ražotājie, tā arī paši lielveikali baidās dusmīgiem un neapmierinātiem pircējiem. Ja esi iegādājies krējumu un tas pamanās iztecēt uz jūsu auto krēsliem vai jūsu somā, skriesi atpakaļ uz veikalu un lamāsi nabaga tantiņu par to. Kvēlākie un dusmīgākie pircēji ies pat līdz veikala vadībai.

Varam tikai paši pie sevis klusībā spriest, vai šis tautas kalpu lēmums ir kārtējā liekulība un slinkums. Runāt par ekoloģiju, bet prasīt no saviem iedzīvotājiem papildus izmaksas, lai cīnītos ar to gan šķiet neloģiski. Laikam ejot redzēsim, cik efektīvi vai neefektīvi notiek cīņa ar šo problēmu. Lai nenokaitinātu jau tā “strādīgos” Saeimas kalpus, atcerēsimies ejot uz veikalu paņemt auduma vai jau nopirkto plastmasas maisiņu. Viss sākas no mums pašiem – rādīsim piemēru citiem. Vēljovairāk, skatoties nedēļas vai mēneša nogrieznī, šo plastmasas maisiņu pirkšana jūsu maciņu nekādi neietekmēs. Skatoties gada, divu nogrieznī – būsiet ietaupījuši gardām vakariņam restorānā.

Ekoloģiski draudzīgs mājas interjers

Citiem tas šķiet hipsterīgi, citiem dārgi un bezgaumīgi. Ne velti ir teiciens “Viss kas ir dabīgs ir skaists”. Internetā un sociālajos mēdijos mēs itin bieži varam redzēt dažnedažādus mājas interjerus. Lielākā daļa no tiem sastāv no sintētiskiem un ne-dabīgiem materiāliem. Taču sis raksts tika veidots, lai kliedētu šo maldīgo priekštatu par dabīgiem un vienkāršiem mājas dekoriem. Zaļā domāšana un dzīvošana var būt glauna un eleganta, tikai vajag atrast īstos dizainerus. Jūsu uzmanībai 6 dažādi, bet vienkārši interjera piederumi, kuri atsvaidzinās jūsu istabu.

  • Gaumīga stikla krūze no pārstrādāta stikla

Liela, skasta stikla krūze ir burvīga un gaumīga savā vienkāršumā. šāda stikla krūze lieliski izskatīsies jūsu viesistabā uz kumodes vai koridorā kā lietussargu statīvs.

Kur iegādāties: wayfair.com

  • Ar rokām austs metāla krēsls

Ražots Indijā, iegādājoties šo unikālo krēslu, jūs būsiet droši, ka tikai jums tāds ir. Kāpēc? Jo šie krēsli tiek gatavoti uz pasūtījuma un katru reizi veidojot tos ar rokām, raksts atšķiras. Dzīvojamā istaba vai virtuve – šim mākslas darbam pavisam noteikti atradīsies vieta jūsu miteklī.

Kur iegādāties: worldmarket.com

  • No pārstrādātām virvēm veidots kājslauķis

Uzturiet savu mājokli tīru un atstājiet netīrumus un dubļus aiz sava nama durvīm. Šis kājslauķis arī ir roku darbs, un izmantojot raupjas virves, jūs varēsiet būt droši, ka netīrumi, dubļi un citi nevēlami viesi uz jūsu apaviem tiks atstāti aiz durvīm. Vēljovairāk – šāda kājslauķa mazgāšana un tīrīšana ir pavisam vienkārša.

Kur iegādāties: uncommongoods.com

  • Trauku ziepes

Koncentrēta un uz augu bāzes balstīta formula, ar dabīgiem ekstraktiem un lielisku smaržu – visas šīs īpašības tiek slēptas šajā stikla pudelē. Jau tā jūsu rokas pēc trauku mazgāšanas un spodrināšanas ir raupjas un smaržu itin bieži ir grūti izmazgāt. Taču lietojot šīs dabīgās trauku ziepes, par tādām problēmām nebūt nebūs jāuztraucas. Gaisīgā smarža un mīkstā sajūta uz jūsu rokām padarīts trauku mazgāšanu par tīrāko baudu.

Kur iegādāties: commongoodandco.com

  • Vienkāršs bet gaumīgs dārza sols no dabīga koka

Jūs piekritīsiet – šāds vienkāršs, bet gaumīgs koka ķeblītis lieliski iederēsies kā jūsu bērnu guļamistabās, tā jūsu darba istabā. Veidots no īsta koka, šis ķeblītis būs uzticams balsts jūsu dibeniem pēc ilgas darba dienas. Vēljovairāk – iegādājoties šādu ķeblīti, par labošanu un atgriežšanu ražotājam jūs varat aizmirst. Izcils dizains un pārbaudīta kvalitāte.

Kur iegādāties: shopterrain.com

  • Rokām veidots māla trauks

Ražots Portugālē, šis ar mīlestību un rokām veidotais māla trauks kalpos par liellisku vietu jūsu izcilajiem salātiem, no dārza novāktajiem augļiem vai vienkārši – kā krāšņš dekors jūsu virtuvē. Trauka spilgtās krāsas nepaliks nepamanītas.

Kur iegādāties: bambeco.com

Protams, šādi dabīgi un ar rokām veidoti produkti prasa nedaudz lielākas finanses kā ierasts. Taču kas gan ir skaistāts – plastmasas krēsls vai dabīgs, no koka veidots beņķītis? Pieminēt izturību un kvalitāti, protams nav nepieciešams. Un tie, kuri savus mitekļus vēlas papildināt ar līdzīgiem produktiem, taču nepietiek finanses, mēs varam ieteikt tikai vienu – nesteidzieties! Jums nav jāiekārto savs mājoklis dienas vai nedēļas laikā. Veiciet iekrājumus un iegādājaties produktus pa vienam. Un ticiet – jūsu draugi un radinieki nepaliks vienaldzīgi, ieraugot šos dabīgos un krāšņos interjera piederumus.