Ēdiens miskastē – necieņa pret māti dabu un lieki izmesta nauda: kā no tā izvairīties?

Katru gadu, cilvēki visā pasaulē, izmet un iznieko teju 40% no iegādātā ēdiena. Fakts, ka teju 1/3 daļa no cilvēkiem uz planētas Zeme mirst no bada, nemaz nav jāpiemin. Un stāsts nebūt nav par paēdušajiem un ne-paēdušajiem. Padomājiet – 40% no pārtikas, ko iegādājaties, tajā pat laikā tiek izmests mēslainē un aizlaists nebūtībā. Padomājiet pikavippi heti, kādu iespaidu un efektu tas atstāj uz jūsu maciņa saturu.

Ja jums jau sen kārojas doties pelnītā ceļojumā, bet ar finansēm ir tā švakāk, tad šis raksts ir domāts tieši jums. Šajā rakstā iekļausim padomus, kā veiksmīgāk un sekmīgāk doties iepirkties, lai teju puse no iegādātās produkcijas nebūtu jāizmet miskastē. Un tas viss, lai sargātu mūsu planētu Zemi, lai nav nepieciešams ražot ģenētiski modificētu pāritku, kā arī, lai palīdzētu zelt jūsu maciņa saturam un doties jau pieminētajā atvaļinājumā. Tad nu, pildspalva rokā, lapiņa uz galda. Sāksim!

Cilvēki mūsdienās iznieko teju par 50% vairāk pārtikas, nekā to darīja pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem. Kāpēc tā?

Porciju izmēri un iepakojumi ir palielinājušies neiedomājami. Piedevām, mūsdienās tā ir ierasta lieta, ka kafejnīcas un bufetes ēdienu sagatavo jau laikus. Un kā jums šķiet, kas notiek dienas beigās, ja ceptos kartupeļus vai gardo zupu neviens dienas laikā nav iegādājies? Protams – miskastē!

Mēs sagaidām lielas porcijas un kvantumus ar ēdieniem.

Jā. Dažādi pētījumi vēsta, ka cilvēkiem mūsdienās jau ir iestrādājies, ka, kaut arī vēders vairs neprasa ēst, kā uz šķīvja tā arī ledusskapī, rodas neapmierinātības sajūta, tāpēc arī rodas vēlme bezjēdzīgi iztērēt vēl papildus papīriņus, lai iegādātos produktus, kuri visticamāk tiks lietoti tikai nākamajā nedēļā. Bet redziet – tukšums nu ir aizpildīts!

Kas vēl sekmē ēdiena izniekošanu?

Kad pieprasījums aug, arī ražošanas apjomi līdz ar to. Ļoti daudz saražotā produkcija nemaz nenonāk veikalu plauktos, jo pie ātrā ražošanas apjoma rodas ļoti daudz brāķu produktu. Kas tad notiek ar šādiem produktiem? Protams – miskaste!

Kādu iespaidu šāda ēdiena izniekošana atstāj uz mūsu planētu Zemi?
Aptuveni 70% no mūsu ūdens un 50% no mūsu zemes tiek izmantots lauksaimniecības nolūkiem. Tad arī skan loģiski, ka ēdiens kuru mēs neēdam, bet izmetam, ir liela resursu izniekošana. Piesārņojums, ko rada aptuveni 33 miljoni automašīnu ir vienāds ar piesārņojumu, kas tiek radīts, lai saražotu un izaudzētu ēdienu, kuru beigu beigās mēs nemaz neēdam un neizmantojam.

Kāda veida pārtiku mēs visbiežāk izmetam un neizmantojam?

Topa augšgalā ir augļi un dārzeņi. Otrajā vietā ierindojas piena produkti un maize. Gaļa, par parsteigumu, ierindojas topa trešajā vietā, taču gaļas izniekošana atstāj vislielāko un smagāko piesārņojumu. Piemēram, ja jūs izlemjat, ka trešais burgers jums nebūs vajadzīgs un to izmetiet, tas ir pielīdzināms 90 minūšu ilgam dušas apmeklējumam. Precīzāk – izlietotais ūdens pikavippi ilman luottotietoja, lai saražotu jūsu burgeru ir vienāds ar 90 minūšu ilgu dušas apmeklējumu. Šokējoši? Jā, taču tā ir skarbā realitāte.

Visticamāk, teju katrs šī raksta lasītājs ir bijis situācijā, kad nedēļas nogalē jūs dodaties uz vietēji veikalu un aizrautīgi piepildiet savus iepirkuma ratus. Jūs esat iedvesmoti un redzot lielo piedāvājumu, savā galvā jau uzburiet dažādas ainas, kā tiks pagatavots tas, šis un vēl kas cits. Taču kā notiek realitātē? Pienākot trešdienai, jūs dodaties vakariņās ārpus mājas vai pasūtiet gardu picu. Brīvdienās iegādātie brokoļi jau ir sabojājušies un piens ledusskapī saskābis.

Visreālākais un vieglākais variants – iepērcieties biežāk un ar mazākiem kvantumiem. Protams, tas nozīmē, ka ceļs uz veikalu būs divreiz biežāks, taču tādā veidā ietaupīsies jūsu maciņš un sirdsapziņa būs tīra apzinoties, ka arī jūs atstājat iespaidu un saudzējat mūsu mājas, ko saucam par planētu Zemi.