Kā padarīt mūsu mājas – planētu Zemi, par veselīgāku un zaļāku mājvietu

Ik kadu kādā no Eiropas pilsētām norisinās ikgadējais pasākums World Trends Forum, kas norisinās arī Meksikā mcredit.mx. Šajā pasākumā piedālās ne tikai ieteikmīgi biznesmeņi, bet arī valstu vadītāji un dažādi citi eksperti, kuri ikdienā ir saistīti ar biznesu un zinātni. Mērķis šim pasākumam ir pavisam vienkāršs un cēls – nākt klajā ar jauniem produktiem, servisiem un citiem rinsājumiem, kas palīdzētu ne tikai lielajām organizācijām gūt peļņu, bet tajā pat laikā sargātu mūsu planētu un mazinātu tās piesārņojumu.

World Trends Forum, 2016.gadā norisinājās saulainajā un siltajā zemē Spānijā. Viens no šī pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem bija Džefrijs Hollenders. Varbūt vidusmēra cilvēkam lasot šo vārdu, tas neko neizteiks, taču cilvēkiem, kas biznesā jau ir krietnu laiku, šis vārds izteiks visu. Džefrijs ir viens no vadošajiem speciālistiem korporatīvajā vadībā, kā arī viņam pieder vairāki biznesi, un visi tie ir saistīti ar ekoloģiskajām precēm un to ražošanu, un pārdošanu. Vēljovairāk, pēdējos astoņus gadus, Hollenders mudina cilvēkus izvēlēties dabīgus produktus, kā arī aicina lielos uzņēmumus būt atbildīgiem un savā ražošanas procesā, saudzēt planētu Zemi un piedomāt par apkārtējo vidi. Kā svarīgāko un primāro veiksmīgā biznesā, Džefrijs uzskata atbildību.

Pēdējā World Trends Forum, Hollenders uzstājās ar divdesmit mīnūsu runu, kurā mudināja korporācijas un uzņēmumus pēc iespējas ātrāk savas aktivitātes padarīt ne tikai efektīvas, bet arī dabai draudzīgais. Speciālists uzskata, ka mūsdienās runa vairs nav par zemākajām un lētākajām izmaksām. Būtiskākais, esot izmainīt biznesu un lielo korporāciju slikto ieteikmi ne tikai uz vidi mums apkārt, bet arī uz pašu sabiedrību. Tātad – ko mēs pārdodam sabiedrībai, kā mēs to daram un ar kādu mērķi. Džefrijs ir autors arī vairākām grāmatām, kurās viņš arī mudina un sīkāk apraksta mūsdienu biznesus un to problēmas, kas saistītas ar apkārtējo vidi.

world-trends-forum-logo

Vieta, kur norisināsies World Trends Forum 2017, vēl nav zināma, taču skaidrs ir viens – šī gada runu Džefrijs Hollenders veltīs tēmai “ekonomikas pāriešana uz zaļo domāšanu”. Un varam vien piekrist – aplami vai nē, taču zaļā domāšana un ekoloģiskie produkti lēnām pārņem pasaules tirgu. Amerikas Savienotajās Valstīs jau veidojas dažādas veikalu ķēdes, kurās cilvēki var iegādāties dabīgus produktus. Un aplami tādēļ, ka lielai daļai nemaz nerūp, ka gaļa vai dārzenis, ko tie lieto, ir audzis nedēļu un barots ar ģenētiski modificētiem līdzekļiem, vai brīvā dabā, ar saules mīlestību. Tas ir trends, un kā mēs visi zinām – cilvēkiem patīk sekot trendiem. Un, lai arī dabīga un veselīga pārtika ir krietni vien dārgāka, atcerēsimies, ka mūsu ķermenis ir mūsu templis. Un žēlot finanses uz pārtiku, būtu pavisam nožēlojami. Apķērīgākie un asākie prāti, protams, izmantos šo trendu, lai gūtu labumu sev. Taču atcerēsimies vienu – veiksmīgs bizness sākas no apmierinātiem un laimīgiem klientiem. Ja kādreiz organizācijas varēja viegli apmānīt tautu un savos produktos iekļaut vielas, par kuru eksistenci patērētājs pat nenojauta, tad tagad, pastāvot dažādiem likumiem un cilvēktiesībām, pašas organizācijas nav ieinteresētas, lai veiktu šādas darbības.

Gaidīsim un ziņosim jums, kādas jaunas vēsmas un ar kādām inovatīvām idejām mūs pārsteigs World Trends Forum 2017.gadā.

Globālā sasilšana – mīts vai realitāte?

Statistika, dažādas kartes un ekspertu viedokļi – vai tiktiešām pasaule iet postā? Dabas aizsargi un mīļi, protams, ir vienisprātis – ar katru gadu vidējā gaisa temperatūra uz mūsu planētas Zeme palielinās, kā rezultātā ledāji kūst un dažādas dzīvnieku credit rapid, kā arī augu sugas, izmirst.

Pirms pāris mēnešiem, tālajā 2016.gada nogalē, internetā uzradās bariņš zinātnieku, kuri centās pārliecināt un izskaidrot, ka globālā sasilšana ir tikai mīts, lai iebiedētu vidusmēra cilvēku. Interesanti, ka līdz ar šiem zinātniekiem, arī sabiedrībā un pasaulē ievērojami cilvēki, kā piemēram Baraks Obama, Anglijas Karaliene un citi, dziedāja pēc vienas nots. Bakars Obama kādā intervijā minējis, ka:”Ir naivi cerēt, ka mēs saviem bērniem, saviem mazbērniem, varēsim parādīt skaisto saulrietu Mičiganas mežos, vai doties kopā maksķērēt kādā no Kanādas ezeriem. Pasaule iet uz priekšu. Tā attīstās. Un mums ir jāatīstās tai līdzi. Protams, es arī gribētu saviem mazbērniem parādīt vietas, uz kurām mans vectēvs bērnībā mani veda, taču tas vienkārši nav un nebūs iespējams.” Vēljovairāk, teorija, ka visi saukļi ar pasaules bojāeju, dzīvnieku izmiršanu ū tē tē, ir radīta vien tāpēc, lai mudinātu cilvēkus domāt par nākotni. Ar katru gadu cilvēku skaits uz mūsu planētas palielinas, līdz ar to arī ražošana. Likumsakarīgi, ka dzīvojot vairāk galvām uz zemeslodes, palielinas arī ražošanas kvantumi – lielāks pieprasījums. Un tāpēc arī tiek celtas rūpnīcas, izsūkti resursi, ko piedāvā mūsu planēta un veiktas citas darbības, lai apmierinātu teju katru iedzīvotāju.

Viss slikti, viss slikti. Bet problēma ir tajā, ka vidusmēra indivīdam šķiet, ka tikai valdība, lielās organizācijas un koorporācijas ir tās, kas spēj ieteikmēt šo globālo sasilšanu un zemeslodes saglabāšanu. Ticiet vai nē – bet tas tā nav. Pateicoties mātei google un tēvam internetam, ja tik ļoti mums rūp šīs globālās problēmas, veidu, kā ar to cīnīties, kā atstāt iespaidu un palīdzēt, atrast ir pavisam viegli. Sākot no izglītojošiem video, līdz rakstiem un blogiem no cilvēkiem, kas to jau dara un vēlas mudināt arī citus. Kā piemēru varam minēt atkritumu šķirošanu. Kas var būt vēl vieglāks? Jā, mums Latvijā katru gadu tiek organizētas lielās talkas. Malači. Taču paskatīsimies arī no otras puses – mēs katru gadu vācam tos sūdus un drazu, ko paši esam atstājuši. Un nez kāpēc, visi pēkšņi ir tīrības patrioti un ar laimīgām un smaidīgām sejām steidz pacelt izsmēķus, polietilēna maisiņus un čipsu pakas, ko paši pērnajā vasarā tur atstājuši.

Ja nedzīvo kartupeļu nācijā, tad valdība pati nāk pretim ar iniacitīvu šķirot atkritumus. Kā piemēru, varam minēt Itāliju. Tur, katrai mājai un mitekliem tiek izsniegti (un par baltu velti, ticiet vai nē) četri dažādi atkritumu maisi un kastes. Viss, kas cilvēkam ir jādara, ir jāiedarbina savas smadzenes un katru reizi, kad iepakojums tukšs, iemest to attiecīgajā atkritumu kastē. Visgrūtākais un smagākais darbs – credit de nevoi personale – aiznest šo konkrēto atkritumu kasti vai maisu noteiktajā dienā līdz sava nama durvīm. Un viss! Par pārējo parūpējas atkritumu savācēji. Katru dienu, tie braukā no vienas mājas uz otru un savāc šos atkritumu maisus. Pirmdien tas būs papīrs, otrdien plastmasa. Trešdien organiskie atkritumi utt. Un viss, nekādas talkas. Viss sākas no šodienas!

Polietilēna maisieņiem pienācis gals?

Tas, ka plastmasas maisiņi ir viens no lielākajiem cilvēku radītajiem piesārņojumiem, tiek skandināts jau pēdējos gadus. Un tā vien šķiet, ka no vārdiem beidzot tiks pāriets uz darbiem. Eiropas Savienība katrai valstij ir noteikusi veikt attiecīgās darbības, lai mudinātu cilvēkus un panāktu, ka tie ikdienā mazāk izmantotu plastmasas maisiņus. Šķiet, ka mūsu tautas kalpi ir nākuši klajā ar visvienkāršāko, un mūsu tautai jau ierasto praksi – palielināt cenu produktam. Un šajā gadījumā – palielināt cenu plastmasas maisiņiem. Bravo!

Statistika liecina, ka mūsu valstī katru gadu tiek izlietots plastmasas maisiņu daudzums, ar kuriem varētu noklāt aptuveni 60 futbola laukumus. Un pavisam loģiski, ka vidējais latvietis nenēsās sev līdzi auduma vai to pašu plastmasas maisiņu, kurā salikt veikalā iegādātos produktus. Pretēji, iztērējot trīs līdz desmit centus, tiek iegādāts jauns. Palielinot cenu šiem maisiņiem, valdība cer samazināt to lietošanu līdz 80 maisņiem uz vienu galvu. Vēljovairāk, līdz 2020.gadam, vienam valsts pilsonim vajadzētu izmantot ne vairāk kā 40 maisiņus gada laikā. Un kā jums šķiet, vai palielinot šo maisņu izmaksas, tiktiešām šādi mērķi tiks sasniegti?

Kā paši lielveikali reaģē uz šo ziņu? Lielākie veikalu tīkli vēsta, ka nebūt nedomā palielināt cenu saviem plastmasas maisiņiem. Vēljovairāk, šo vienkāršo un “kreatīvo” tautas kalpu ideju lielveikali uzskata par slinkumu. Jo tā vietā, lai patiešām mudinātu iedzīvotājus ņemt dalību un mazāk piesārņot vidi, lietojot un iegādājoties plastmasas maisiņus, tiem vienkārši tiek uzlikta lielāka cena. Būtībā – mājasdarbs neesot izpildīts. Arī paši iedzīvotāji piekrīt, ka ar šādu veidu netiks darīts gals šai problēmai un tā netiks atrisināta.

Un tā vien šķiet, ka šo cenu celšana ir kārtējais triks no mūsu tautas kalpu puses, un kārtējo reizi problēma tiek risināta no otra gala. Piemērs – kāpēc cilvēkiem kuri dzīvo Rīgas Centrā, vajadzētu meklēt konteinerus, kur izmest papīru, stiklu un pārējo drazu? Vairums gadījumu, šie konteineri atrodas nepieejamās un iedzīvotājiem nezināmās vietās – šaurās ieliņās, uz stūriem pagalmos ū tē tē.

Skatoties uz šo problēmu no otras puses – ieskatieties savā miskastē. Cik procentus tur sastāda veikalā iegādātie plastmasas maisiņi? Piekritīsiet, ka lielākā daļa no jūsu miskastes satura ir ražotāju iepakojumi. Divas desas šķēles vai pus maizes klaips – visam tiek pāri pārbraukts plastmasas iepakojumu. Un kā nu ne – gan ražotājie, tā arī paši lielveikali baidās dusmīgiem un neapmierinātiem pircējiem. Ja esi iegādājies krējumu un tas pamanās iztecēt uz jūsu auto krēsliem vai jūsu somā, skriesi atpakaļ uz veikalu un lamāsi nabaga tantiņu par to. Kvēlākie un dusmīgākie pircēji ies pat līdz veikala vadībai.

Varam tikai paši pie sevis klusībā spriest, vai šis tautas kalpu lēmums ir kārtējā liekulība un slinkums. Runāt par ekoloģiju, bet prasīt no saviem iedzīvotājiem papildus izmaksas, lai cīnītos ar to gan šķiet neloģiski. Laikam ejot redzēsim, cik efektīvi vai neefektīvi notiek cīņa ar šo problēmu. Lai nenokaitinātu jau tā “strādīgos” Saeimas kalpus, atcerēsimies ejot uz veikalu paņemt auduma vai jau nopirkto plastmasas maisiņu. Viss sākas no mums pašiem – rādīsim piemēru citiem. Vēljovairāk, skatoties nedēļas vai mēneša nogrieznī, šo plastmasas maisiņu pirkšana jūsu maciņu nekādi neietekmēs. Skatoties gada, divu nogrieznī – būsiet ietaupījuši gardām vakariņam restorānā.

Vēl viens iemesls būt pateicīgiem, ka dzīvojam Latvijā

Greenpeace pētījums vēsta, ka katru gadu Indijā mirst aptuveni 1miljons cilvēku no milzīgā gaisa piesārņojuma. Vēl pārsteidzošāk – neviena no ziemeļos esošajām pilsētām neatbilst internacionālajiem gaisa kvalitātes standartiem. Kamēr Indijā valdība un atbildīgās instances cīnās ar šo problēmu visnotaļ nesekmīgi, tajā pat laikā Ķīna un Eiropa ir pratušas nedaudz efektīvāk cīnīties ar gaisa piesārņojumu pilsētās, samazinot piesārņojumu par 15% laika posmā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Jāteic, ka arī Amerikas Savienotās Valstis naski plāno, kā tikt līdzi un novērst piesārņojumu arī savās pilsētās.

Un jāteic, ka uz šo gaisa piesārņojuma problēmu jāskatās nedaudz plašākām acīm. Saprotami, ka šis gaisa piesārņojums atstāj būtisku ietekmi arī uz dzeramo ūdeni un tā tīrību. Indijas iedzīvotājiem jau tā, dažādās pilsētās ir limitēta piekļuve tīram dzeramajam ūdenim. Necīnoties ar gaisa piesārņojum, upes, ezeri un citas ūdenskrātuves, no kurām tiek iegūts šis dzeramais ūdens, pavisam drīz jau tiks piesārņoti līdz līmenim, kad arī tas vairs nebūs dzerams un lietojams uzturā. Un ko tad?!

Milzīgais gaisa piesārņojums veidojas ne tikai no putekļiem uz transportu ceļiem, bet arī no atklātajiem uguņiem, kuros visbiežāk tiek sadedzināta plastika un cita ķīmija. Arī fabriku dūmi un izmeši spēlē lielu lomu uz piesārņojuma kopējā fona.

Nu, kad ilgāk vairs nevar gaidīt un atlikt, Indijas valdība, sākot ar 2017.gadu, ne tikai daļu no valsts budžeta ieguldīs cīņā ar piesārņojumu, bet arī veidots dažādas konforences un piesaistīs speciālistus no visas pasaules, lai palīdzētu izveidot efektīvāku plānu, cīņai ar piesārņojumu valstī. Jau pāris darbības ir veiktas – Indijas valdība pilsētā Delī ir aizliegusi salūtus un cita veida uguņošanas. Šāds lēmums veikts pēc kāda festivāla pērnajā gadā, kad salūts un uguņošana 42 reizes pārsniedza normas un radītais gaisa piesārņojums lika ilgi par sevi manīt pilsētā Delī.

Lasot un uzzinot šādus faktus, sejā rodas smaids un ap sirdi arī paliek nedaudz vieglāk. Lai arī kā mūsu valstī ietu, gaiss un piesārņojums neatrodas pat tuvumā, lai radītu briesmas. Kam zināms kam ne – Latvija katru gadu tirgo daļu no sava atļautā gaisa piesārņojuma Japānai. Ja lauku iedzīvotāji uzreiz sajūt gaisa piesārņojumu un kraso atširību, nonākot pilsētā, tad jebkuram Latvijas pilsonim, nonākot Ķīnā, Indijā vai kādā citā piesārņotā valstī, deguns uzreiz liks manīt, cik gaiss tomēr ir tīrs un kopts Latvijā, salīdzinot uz citu valstu fona.

Tāpēc nobeigumā varam teikt – būsim pateicīgi par to, ka dzīvojam Latvijā. Ik viens no mums ir redzējis bildes ar cilvēkiem Ķīnā, kur sejas maskas rotā teju katra iedzīvotāja muti. Protams, iedzīvotāju un rūpnīcu skaits Latvijā, salīdzinot ar Āzijas kamiņiem ir kā diena pret nakti, taču, ja nenovērtēsim to un neņemsim dalību, lai padarītu gaisu vēl tīrāku mūsu zemē Latvijā, tad var nepaiet ne pārdesmit gadu, kad arī mūsu sejas rotās dažādi mutes aizsegi un pilsētas pazudīs pelēcīgajā smogā un dūmakā…

Dzīvo zaļi – taupi H2O

Taupot ūdeni, tādā veidā piekopjot zaļo domāšanu, neskan nemaz tik grūti, vai ne? Vēljovairāk, ūdens tiek uzskatīts par visvarīgāko un vērtīgāko dabas rezervi un resursu uz mūsu planētas Zeme. Lai arī dažās pasaules vietās cilvēkiem ir limitēta piekļuve dzeramajam ūdenim, Eiropa, kā arī Amerikas Savienotās Valstis, visvairāk patērē dzeramo ūdeni. Piemēram, tādās valstīs kā Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, cilvēki, pirms dzeramā ūdens lietošanas, to izskalo un attīra caur speciāliem filtriem. Jā – viņu dzeramais ūdens ir tik ļoti piesārņos, ka tā dzeršana pa taisno no krāna vai cita avota, kur ūdens iegūts, nemaz nav iedomājama.

Tā kā mūsdienu sabiedrībai viss tiek pasniegts uz paplātes, mēs esam zaudējuši cieņu pret to, kas ik dienu mums atrodas apkārt un liekas pašsaprotami. Taču, ja pienāktu brīdis, kad cilvēkiem būtu limitēta piekļuva dzeramajam ūdenim, ik katrs to sāktu cienīt un raudzītos uz tik ļoti parasto ūdeni daudz savādāk. Kā piemēru varam minēt seno Ēģipti. Senie Ēģiptieši tik ļoti cienīja un godāja dzeramo ūdeni, ka tas tika glabāts lielās un greznās krūkās.

Ja sākām ar faktiem un statistiku, tad ar to arī vajadzētu turpināt, vai ne?

Tad nu, vai zinājāt, ka mūsdienu tualetes izmanto līdz pat 27.litrus ūdeni katru reizi, kad tiek noskalots ūdens?

Vai zinājāt, ka mazgājoties aptuveni 5 minūtes dušā, jūs patērējat no 60 līdz 100 litriem ūdens? Pie šiem pašiem 100 litriem mēs varam pieskaitīt vēl 100 litrus ūdens, ko katru reizi patērē jūsu trauku mazgājamā mašīna. Šokējoši, vai ne?!

Bet šis raksts nav veidots lai jūs iebaidītu. Nebūt ne. Mums ir arī labas ziņas – visiem šiem anormālajiem tēriņiem ir risinājums. Risinājums, kuru ik katrs no mums var piekopt, tikai ir nedaudz jāgrib. Tikai nedaudz. Tāpat kā es, arī jūs varat sekot pāris vienkāršiem ieteikumiem, lai samazinātu ūdens patēriņu. Vēljovairāk, mazākiem ūdens tēriņiem pievienosies mazāks rēķins par ūdens lietošanu, kas arī padarīs daudz laimīgāku un biezāku arī jūsu maciņu.

3

Zaļā domāšana ar ūdens taupīšanu sākas šeit:

1. Neskalojiet traukus, pirms lieciet tos savā trauku mazgāšanas mašīnā – vienkārši noslauciet tos ar kādu salveti un tad ievietojiet tos trauku mazgāšanas mašīnā – jo galu galā tāpēc jau tā ir izgudrota

2. Nav nepieciešams slēgt iekšā trauku mazgāšanas mašīnu, ja tajā atrodas divas karotes un viens netīrs zupas šķīvis

3. Ziemā, kad iesnas cenšas ielausties teju katrā miteklī, noslaukot degunu, salveti izmetiet miskastē, nevis tualtes podā un noskalojiet to ar ūdeni ik katru reizi

4. Ja vakara kafijas vai tējas krūze ir paradzēta tikai jums, tad arī uzsildiet attiecīgo daudzumu ūdens, nevis piepildiet ūdens katlu līdz malām, kaut arī ūdeni izmantosiet tikai jūs

5. Saimniecībās, kurās nav trauku mazgājamās mašīnas un trauki tiek mazgāti ar rokām, visefektīvākais un zaļākais veids kā to darīt, ir piepildot izlietni pilnu ar ūdeni un tad mazgāt traukus, nevis mazgājot tos zem tekoša krāna

6. Atturēties no siltas vannas, svētdienas vakarā, būs pavisam grūti, taču samazinot ikdienas mazgāšanos dušā no 10 minūtēm līdz 3 minūtēm, krasi samazinās jūsu ūdens patēriņu

7. Mazgājot zobus vai skujot bārdu, mēs bieži vien atstājam tekošu krānu un ūdeni nemaz neizmantojam. Piefiksējot pat šādu sīkumu, katru reizi pēc zobu mazgāšanas vai bārdas skūšanas, mēs ietaupīsim līdz pat 5.litriem ūdens

8. Bojājumi un tekoši ūdens vadi un krāni rada lielus ūdens zaudējums, tāpēc sākot ar pašu mitekļiem, mums vajadzētu pārbaudīt, vai mūsu ūdens sistēmā ir kāda noplūde. Ja pamanam šādus bojājumus uz ielām vai kāda pagalmā, būsim kārtīgi pilsoņi un paziņosim par šiem bojājumiem – nepaliksim vienaldzīgi

9. Iekrājot un ieguldot nedaudz lielākus līdzekļus efektīvākā un modernākā trauku mazgāšanas mašīnā, palīdzēs jums ietaupīt ūdeni, jo tās ūdens patēriņš ir teju uz pusi mazāks, kā ierastajām trauku mazgāšanas mašīnām

10. Laistīsim mūsu dārgos augus un mauriņus tad, kad tas patiešām ir nepieciešams. Interesanti, ka vairāk augu mirst no apūdeņošanās, kā no izžūšanas un nokalšanas

 

Taupīsim, domāsim zaļi un iedvesmosim arī citus to darīt! Jo galu galā ik katrs no mums var palīdzēt mūsu planētai Zeme kļūt zaļākai. Tās ir mūsu mājas, kur mums, mūsu bērniem un mūsu mazbērniem ir un būs jādzīvo. Sakopsim aiz sevis. Domāsim zaļi.